Pilnveidot sevi kā koordinatoru

Pieredze, kas tika nolasīta 2018. gada Eiropas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē Prāgā
 

Labdien, cienījamo Skolotāj!
Labdien, draugi praktizētāji!

Šī gada 16. un 17. aprīlī Shen Yun izrādes norisinājās Austrijas pilsētā Zalcburgā. Tā kā mūsu mazajā pilsētā ir tikai daži praktizētāji, man tika uzdots koordinēt ļoti daudzus sagatavošanas jautājumus. Pēc manām domām, man tika nodots viens no grūtākajiem uzdevumiem – koordinēt praktizētājus. Tas nebija viegli – pastāvīgi sastrādāties ar praktizētājiem, kuriem ir ļoti atšķirīgi raksturi un domu gājiens. Bet tieši šīs lielās un sarežģītās atbildības dēļ es patiesi varēju sajust, kas ir pilnveidošanās un Sjiņsjin paaugstināšana. Atskatoties es redzu, ka manā pilnveidošanās stāvoklī līdz šim brīdim ir bijis daudz trūkumu. Esmu bezgala pateicīga žēlsirdīgajam Skolotājam par šo vērtīgo iespēju savā pilnveidošanās ceļā. Sjiņsjin spriedze un pārbaudījumi krita pār mani kā āboli stiprā vējā, dažkārt pat šķita, ka neizturēšu šos pārbaudījumus. Dažkārt spriedze bija visās manas dzīves jomās vienlaicīgi – ģimenē, starp praktizētājiem un starp citiem koordinatoriem.

Pašā sākumā es sev apsolīju, ka izmantošu visus šos pārbaudījumus un konfliktus tikai lai lūkotos sevī un paaugstinātu Sjiņsjin. Protams, ne vienmēr tas bija viegli un ātri izdarāms, bet es centos neatkāpties no sev izvirzītajām prasībām un nepalaist garām nevienu situāciju, kuru saplānojis Skolotājs. Katru reizi es sev jautāju: ko vēl man ir nepieciešams saprast? Kas man ir jāatrod sevī? Kur tas slēpjas? Kā to ātri atmest un raiti virzīties uz priekšu?

Viens no pirmajiem pārbaudījumiem man bija, kad uzzināju par lēmumu, ka visiem praktizētājiem no Vācijas vajadzētu atbalstīt izrādes vai nu Bāzelē, vai Berlīnē, un ka izrādēm Zalcburgā vajadzētu gatavoties praktizētājiem no Austrijas. Tas šķita loģiski, bet jāpiebilst, ka pirmās divas Shen Yun izrādes Zalcburgā mums izdevās sarīkot tikai ar praktizētāju palīdzību no Minhenes un apkārtējiem reģioniem. Es domāju, ka ir nereāli veikt visu nepieciešamo sagatavošanos ar mūsu pašu spēkiem. Daudzi no praktizētājiem ir aizņemti darbā, vai viņiem nav pietiekami daudz finanšu resursu, vai arī dzīvo tālu. Manuprāt, šis lēmums nozīmēja pilnīgu neveiksmi centieniem noorganizēt Shen Yun Zalcburgā. Es jutu pilnīgu bezspēcību, aizvainojumu un netaisnību. Mani pārņēma negatīvu domu uzplūdi. Protams, arī daži citi apkārt esošie praktizētāji uzskatīja, ka šis lēmums ir absolūti neloģisks un apšaubīja Shen Yun panākumus Zalcburgā. Es sāku ievērot, ka šī negatīvā domu straume aizskaloja prom manu pozitīvo enerģiju. Es izšķērdēju savu enerģiju absolūti bezjēdzīgām domām, tā vietā, lai koncentrējos uz problēmas risināšanu un pozitīvām domām. Es sapratu, ka vecie spēki vēlas, lai mēs tērētu savu enerģiju strīdiem un cīņai savā starpā. Un tad, izgriežot šīs netaisnās domas uz āru, es teicu sev: "Pietiek! Es atsakos no jums! Es vairs negribu par to domāt."

"Džuaņ Faluņ" Sestajā lekcijā Skolotājs saka: "Tomēr vairākums cilvēku spēj atbrīvoties no savas domu karmas, spēj pretoties tai ar savām ļoti spēcīgām domām (stipru Galveno apziņu). Šādu cilvēku var izglābt, viņš prot atšķirt labu no slikta, proti, viņam ir laba izpratnes spēja. Mans Likuma ķermenis palīdzēs viņam likvidēt lielāko daļu šādas domu karmas. Tādu situāciju ir salīdzinoši daudz. Kad tās radīsies, cilvēks tiks pārbaudīts, lai redzētu, vai viņš spēj pats uzveikt sliktās domas. Ar nelokāmu gribu apveltītam cilvēkam karma var tikt likvidēta."

Nav svarīgi, kāds ir lēmums, es tam sekošu. Kritizēt un novērtēt citu koordinatoru rīcību nav mans uzdevums. Es uzticos tikai Skolotāja plāniem. Es nevēlos nevienu negatīvu domu par viņiem. Es koncentrēšos tikai uz to, kā pēc iespējas labāk paveikt savu darbu, – tas ir mans galvenais uzdevums. Un pēkšņi šo negatīvo domu plūsma apstājās. Protams, dažas negatīvas domas ir vairākkārt atgriezušās, cenšoties pārņemt manu prātu, bet visi šie mēģinājumi sastapās ar manu stingro pretsparu. Tad situācija mainījās. Kad Shen Yun izrādes Bāzelē tika gandrīz pilnībā izpārdotas, Zalcburgā ieradās arvien vairāk un vairāk praktizētāju no Vācijas, lai sniegtu atbalstu. Un, lai gan mēs pastāvīgi izjutām cilvēkresursu trūkumu, šajā procesā man bija iespēja pilnveidot sevi.

Būt iecietīgai pret citu kļūdām

Kad es devos prom no Ukrainas un pārcēlos uz Austriju, es sevī atklāju daudzus komunistiskos faktorus, kurus, dzīvojot Ukrainā, es pat nepamanīju. Es sapratu, ka, protams, ir ļoti svarīgi lasīt "Deviņus komentārus", bet vēl svarīgāk ir pilnveidot sevi, atrast un attīrīt nepareizās lietas, kas uzspiestas komunistiskā vidē, ģimenē, skolā un sabiedrībā. Viens no šiem faktoriem bija mentalitāte meklēt vainīgo vai tā saucamo grēkāzi. Mans vīrs bieži norādīja uz šo manu trūkumu, sakot, ka es gandrīz katrā konfliktā vai nepatīkamā situācijā gribu atrast vainīgo. Sākumā es nesapratu, par ko viņš runā, jo, manuprāt, lai atrisinātu problēmu, ir nepieciešams saprast tās sakni. Tāpēc pats svarīgākais šajā gadījumā ir atrast vainīgo. Bet vīrs man nepārtraukti teica, ka veiksmīgs cilvēks vienmēr uzņemas atbildību pats, un par to es biju lasījusi dažādās grāmatās. Tomēr pat pēc tam, kad biju sākusi praktizēt un mācīties Likumu, es nespēju izprast šo principu. Galu galā, praktizētājam ne tikai jāuzņemas atbildība par visu un nevis jāvaino citi, bet jāskatās sevī un jāpaaugstina savs Sjiņsjin.

Bet padomju ideoloģija mums mācīja tieši pretējo: ka vienmēr ir kāds vainīgais. Es to skaidri ieraudzīju, runājot ar draudzeni no Ukrainas, kura nav praktizētāja. Piemēram, viņa uzskatīja, ka, ja māte bija izgājusi pastaigā ar savu bērnu, un bērns bija slims, tad tā ir mātes vaina, ka viņa to nav pieskatījusi. Es paskatījos uz viņas domu gaitu no cita leņķa un biju satriekta, ieraugot sevī to pašu; es sapratu, ka pastāvīgi meklēju vainīgos visur un vienmēr. Tad vienu dienu es dzirdēju, kā kāda austriete savam bērnam, kurš acīmredzot ir bijis neuzmanīgs, un tāpēc man šķita, ka vainīgs, saka: "Nesatraucies, neviens nav vainīgs. Tā ir tikai nejaušība." Es biju pārsteigta, redzot šo atšķirību domāšanā.

Kanonā "Izlabošana" no "Uzcītīgas pilnveidošanās būtība" Skolotājs mums saka: "Pievērsiet uzmanību: kad problēma ir radusies, nevajag meklēt, kas jāsauc pie atbildības. Vajag skatīties, kā pats esi rīkojies. Tāpat arī nevajag meklēt, kas to tekstu ir uzrakstījis. Gūstiet mācību un turpmāk pievērsiet tam uzmanību."

Taču to pateikt ir vieglāk nekā izdarīt. Mainīt domāšanu, kas uzspiesta un izveidojusies vairāku gadu desmitu laikā, praksē nemaz nav tik vienkārši. Teorētiski es visu sapratu, bet praktiski es domāju pa vecam. Vienu dienu es dzirdēju stāstu no senās Ķīnas, kas bija publicēts Pure Insight mājaslapā, par to, cik svarīgi ir nevainot citus par to, kas ir noticis. Kāds vectētiņš pieskatīja savu mazdēlu, kurš rotaļājās uz ielas. Pēkšņi parādījās zirga pajūgs un notrieca zēnu. Bet vecais vectētiņš teica ļaudīm pajūgā: "Tas nekas, turpiniet savu ceļu, jūs steidzaties un neizdarījāt to tīšām." Kad bērna vecāki pārradās mājās, vectētiņš teica viņiem, ka zēns ir ļoti noguris un aizmidzis. Un nākamajā rītā zēns pamodās tā, it kā nekas nebūtu noticis. Šis stāsts mani aizkustināja līdz asarām.

Kad es sāku koordinēt sagatavošanās darbus Shen Yun, man nācās saskarties ar faktu, ka praktizētāji pieļauj kļūdas, un reizēm ļoti nopietnas kļūdas. Tas vienmēr izraisīja man daudzas negatīvas domas un lika man kļūt dusmīgai, it īpaši to praktizētāju kļūdas, ar kuriem man nebija pārāk labas attiecības, vai arī to kļūdas, kuri kaut kādu iemeslu dēļ manās acīs nebija uzticami. Viena ķīniešu praktizētāja, ar kuru man bija ļoti stipra Sjiņsjin rīvēšanās, atsūtīja man koncertu grafiku, kurā es atklāju daudzas kļūdas. Un katru reizi tas man lika domāt sliktas domas par šo praktizētāju.

Kādu dienu es devos uz vienu no šiem pasākumiem kopā ar citu praktizētāju. Bija ļoti auksts, un mēs stāvējām netālu no koncertzāles izejas un gaidījām cilvēkus, lai sniegtu tiem reklāmas materiālus par Shen Yun. Noteiktajā laikā no koncertzāles iznāca ļoti maz cilvēku. Izrādījās, kas tas ir bijis tikai pārtraukums, un ka koncerts beigsies pēc stundas. Mēs negaidījām beigas, jo bija jau ļoti vēls, auksts un otrs praktizētājs visu dienu bija pavadījis uz kājām.

Izrādījās, ka šī praktizētāja ir uzrakstījusi tikai aptuvenu laiku, nenorādot precīzu laiku, kad koncerts beigsies. Es biju vīlusies, ka esam ieradušies veltīgi. Manu sirdi pārņēma negatīvas domas un nosodījums. Es domāju, ka viņai ir problēmas ar pilnveidošanos, un, protams, ļaunums atrada nepilnības un bloķēja mūs. Bet otrs praktizētājs, kurš bija kopā ar mani pie koncertzāles, teica: "Mums jābūt iecietīgiem pret citu kļūdām. Mēs visi esam praktizētāji, un neviens nav pasargāts no kļūdām. Sākumā es tam nepiekritu, bet, kad atgriezos mājās un to pārdomāju, es sapratu, ka Skolotājs izmantoja šī praktizētāja muti, lai norādītu uz maniem trūkumiem. Viņa vārdi pastāvīgi skanēja manās ausīs.

Es sāku meklēt sevī un analizēt, kāpēc esmu tik stingra un neiecietīga pret citu kļūdām? Izrādījās, ka tas viss nāk no manas bērnības, kad vecāki mani stingri norāja par jebkuru kļūdu vai nevērību. Par dažām kļūdām tēvs mani vienkārši morāli mocīja atkal un atkal. Protams, tā bija karma, kuru es izcietu, bet tajā pašā laikā, tas manī izveidoja tādu pašu attieksmi pret citiem cilvēkiem. Kad es to sapratu, es sajutos labi, un visas sliktās domas izgaisa. Es varēju attiekties pret šādām situācijām daudz vieglāk.

Pāris mēnešus vēlāk mēs devāmies uz teātri, lai atkal dalītu materiālus. Tas bija pēdējais lielais koncerts tieši pirms Shen Yun. Mēs bijām septiņi cilvēki trīs automašīnās. Bet, kad mēs ieradāmies, izrādījās, ka visi apmeklētāji jau bija aizgājuši. Mēs bijām pusstundu par vēlu. Lai attaisnotu sevi, es teicu praktizētājiem, ka šoreiz viņi ātrāk devušies prom, lai gan sirdī man bija aizdomas, ka es esmu sajaukusi dienas. Atgriežoties mājās un caurskatot programmu, es biju šausmās, ieraugot, ka esmu sajaukusi dienas un izvēlējusies nepareizo laiku. Es apgūlos uz dīvāna; mana sirds kļuva tik smaga, ka es vairs nevēlējos neko darīt. Protams, es sapratu, ka tā ir mana nolaidība, un es nespēju sev piedot šo kļūdu, jo kā nekā, es nepiedevu citu kļūdas. Tā kā es fundamentāli nepaaugstināju sevi šajā jautājumā, Skolotājs speciāli man izveidoja šo situāciju, lai skaidri parādītu, ka neviens nav perfekts, un ka mēs visi varam kļūdīties un katram ir trūkumi. Pret citu kļūdām mums vajadzētu izturēties ar žēlsirdību.

Dzejas krājumā Hun Jiņ III Skolotājs saka:

Pilnveidošanās praktizētājs
Pats meklē savas kļūdas
Lai atmestu daudzās cilvēciskās vēlmes
Gan no lieliem, gan no maziem pārbaudījumiem nav iespējams izvairīties
[Konflikta laikā, ja jūs varat atcerēties:]
Taisnība ir viņam,
Maldos es,
Par ko tad strīdēties?
("Kam ir taisnība, un kas maldās" no Hun Jiņ III)

Paldies Jums, Skolotāj!
Paldies jums, draugi praktizētāji!

Avots: Cultivating Myself as a Coordinator

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.