Mācīties raudzīties uz situācijām kā uz Sjiņsjin pārbaudēm

Pieredze, kas tika nolasīta 2019. gada Eiropas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē Londonā
 

Dārgo Skolotāj!
Dārgie draugi praktizētāji!

Gandrīz astoņu gadu vecumā man gadījās neaprakstāmā veiksme pirmo reizi izlasīt grāmatu "Faluņgun". Vēlāk izlasīju "Džuaņ Faluņ", pēc tam kad tēvs šo grāmatu nopirka grāmatveikala izpārdošanā. Kopš tā laika man vairs nebija nekādu šaubu, ka tā ir Visuma patiesība, un ka par vajāšanu Ķīnā un Faluņ Dafa ir ticis izplatīts daudz melu.

Lai arī zināju, ka visu mūžu gribu pilnveidoties saskaņā ar Dafa, es bieži vien neesmu panākusi lielu progresu. Es neko daudz nemācījos Fa, īpaši studiju laikā, un daudzas lietas nedarīju labi. Tā kā nemācījos Fa pietiekami daudz, es vairākkārt pieļāvu kļūdas un bieži vien pati sev sagādāju vilšanos.

Šajā dzīvē es ļoti viegli saņēmu šo neticamo iepriekš nolemto saikni, bet, atskatoties atpakaļ, kad augu, es ne vienmēr to pietiekami augstu novērtēju. Es nekad nespēšu izteikt pietiekami lielu pateicību Skolotājam par visām iespējām, ko viņš man sniedz atkal un atkal. No šā brīža es no visas sirds gribu augstu vērtēt laiku, ko mums dod Skolotājs, un darīt visu iespējamo, lai nepalaistu garām jaunas iespējas.

Mācīties raudzīties uz situācijām kā uz Sjiņsjin pārbaudēm

Kad man bija 12 gadi, es saskāros ar pirmo Sjiņsjin pārbaudi, kuru spēju atcerēties. Tajā laikā skolā man bija reliģijas skolotājs, kurš reizi mēnesī rīkoja diskusiju par dažādām tēmām. Es izmantoju iespēju, un kad tēma bija piemērota, pastāstīju par to, ko biju izpratusi no Fa, piemēram par to, ka par sliktiem darbiem cilvēks saņem karmu, vai par reinkarnāciju.

Skolotājs nebija īpaši apmierināts ar manu ieguldījumu, un šie uzskati viņam bija sveši, tāpēc viņš pārstāja ļaut man runāt diskusijā. Klasesbiedriem patika mani uzklausīt, un reizēm es tik un tā izteicu savu viedokli. Ceturkšņa beigās viņš gribēja likt man liecībā zemu atzīmi. Citos mācību priekšmetos man veicās ļoti labi.

Māte vecāku sapulcē ar viņu runāja par Faluņ Dafa un manu atzīmi liecībā. Beidzot viņš piedāvāja ielikt man labāku atzīmi, ja es nokārtošu eksāmenu, kur man būtu jāapgūst papildus mācību temati.

Es uzskatīju, ka tas ir ļoti negodīgi. Vecāki man jautāja, vai es gribu to darīt. Viņi man atgādināja, ka man kā skolniecei vajadzētu darīt visu, kas manos spēkos, un jautāja, kādu iespaidu es vēlos radīt. Lai gan man nebija grūti atcerēties šo mācību vielu, man bija grūti atbrīvoties no dusmām par šo tā saukto "netaisnību".

Es iemācījos no galvas skolotāja dzejoli "Valstības" no "Uzcītīgas pilnveidošanās būtības":

"Ļaunu cilvēku vada skaudība.
Egoisma un dusmu vadīts, viņš sūdzas par netaisnību pret sevi.
Labestīga cilvēka sirdi vienmēr piepilda žēlsirdība.
Nekurnot un bez naida viņš uzskata grūtības par laimi.
Apskaidrotajam nav stūrgalvīgu vēlmju.
Viņš mierīgi vēro pasaulīgos cilvēkus, kurus ilūzijas ir ievedušas maldos."

Es zināju, ka pret mani izturas negodīgi, bet nokārtoju eksāmenu ar mierīgu sirdi. Pēc tam, kad es varēju atbildēt uz visiem jautājumiem, skolotājs bija pārsteigts un teica, ka viņam nav citas izvēles, kā vien likt man labu atzīmi. Drīz pēc tam viņš aizgāja uz citu skolu.

Es jutos vīlusies un teicu vecākiem, ka viņš nespētu mani kaitināt vēl vairāk, nekā viņš to jau bija darījis, tāpēc es bez problēmām varēju pabeigt nākamo semestri. Viņi smējās, un jokojot teica, ka man bez viņa būtu bijis garlaicīgi.

Tajā līmenī es sapratu, ka tas bija Sjiņsjin pārbaudījums, un, ja to varētu iziet, tas izgaistu. Taču ir daudz dažādu pārbaudījumu veidu, un ne visi ir tik vienkārši kā šis. Mums kļūstot vecākiem, daudzi pārbaudījumi kļūst sarežģītāki.

Kad pabeidzu studijas, man tika piedāvāts labs darbs universitātē. Manā jaunajā darba grupā bija apmēram 20 cilvēku, kurus vadīja mana tiešā priekšniece, kuru savukārt vadīja institūta vadītājs.

Kad sāku strādāt, mana priekšniece ar institūta vadītāju vienojās par to, ka daļu darba laika man vajadzētu strādāt projektos un daļu veltīt nodarbību vadīšanai. Šīs stundas mācīšanai bija pieejamas tāpēc, ka kolēģe vēlējās strādāt mazāk stundu pēc atgriešanās no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

Visbeidzot, šī kolēģe atteicās no darba, tāpēc viņas amats bija jāizziņo kā pilna laika slodze. Sekretāre, kas bija atbildīga par mācību darbu, teica, ka man neatliks stundas, ko mācīt, tāpēc es nevarēšu to darīt. Drīz pēc tam parādījās vēl viens projekts, kas kompensēja man trūkstošās stundas, un es par to vairs nedomāju.

Tomēr pēc kāda laika institūta vadītājs paziņoja, ka pasniedzēja slodze vēl nav aizpildīta un viņam steidzami nepieciešama pagaidu palīdzība, lai mācītu praksi, kas tūlīt sāksies. Lielāko daļu darba jau bija uzņēmuši citi, bet divas nedēļas palika neaizņemtas. Viņš man jautāja, vai esmu ar mieru iesaistīties.

Meistars mums māca, ka ikdienas darbā mums vajadzētu darīt visu iespējamo, tāpēc es piekritu.

"Es jums visiem saku, – jūs esat daļa no cilvēku sabiedrības. Jums savā darbā jebkurā sabiedrības jomā ir no visas sirds un visiem spēkiem labi jāpaveic visu, ko jums pienākas darīt. Lai kur arī jūs būtu, jums tur jābūt labam cilvēkam. Tad sabiedrībā visi varēs teikt, ka tu esi labs cilvēks." (Likuma izklāsts 2003. gada Laternu festivāla laikā ASV Rietumkrasta Fa konferencē)

Vēlāk uzzināju, ka mana priekšniece ilgi strīdējās ar institūta vadītāju, bet konflikts, kas no tā izcēlās, mani pārsteidza nesagatavotu. Priekšniece uzskatīja, ka institūta vadītājam vajadzēja apspriesties ar viņu, pirms lūgt mani uzņemties divas nedēļas mācību darba. Viņa uzskatīja, ka no manas puses ir muļķīgi piekrist palīdzēt, jo man trūkst attiecīgās sagatavotības. Viņa arī baidījās, ka projekti, pie kuriem man jāstrādā, tiks atstāti novārtā, jo es pārāk koncentrēšos uz pasniedzējas darbu. Sekretāre, kas bija atbildīga par mācību darbu, apsūdzēja mani, ka es tīšām rīkojos viņai aiz muguras, lai iegūtu mācību darbu, ko viņa negribēja man dot. Viņa pastāstīja šo nepatieso stāstu visai fakultātei.

Tad es devos pie viņas, lai ar labiem nodomiem noskaidrotu šo jautājumu. Es viņai teicu, ka nekad neko nedarītu kādam aiz muguras, jo ievēroju īstenības, labestības un pacietības principus. Tad viņa mainīja savus argumentus. Viņa pastāstīja, ka cilvēks, kurš iepriekš veicis šo mācību darbu un aizgājis, bijis gados vecāks un vairāk pieredzējis, taču pat viņam bijušas problēmas ar uzdevumu un studentiem. Es fakultātē biju tikai pāris nedēļu un nespēšu veikt mācību darbu, un tas nebūs godīgi attiecībā uz studentiem, kas grib kaut ko iemācīties. Tad viņa man lika atstāt kabinetu.

Lai gan es nestrīdējos ar viņu, šī situācija plosīja manu sirdi. Viņa ne tikai bija nepareizi novērtējusi situāciju, bet bija arī diskreditējusi mani jau pirmajās nedēļās šajā jaunajā darbā to cilvēku priekšā, kuriem man vajadzēja parādīt Dafa nesto labumu. Lai gan iekšēji es zināju, ka tā ir mana Sjiņsjin pārbaude un veids, kā paaugstināt manu līmeni, sirdī es nespēju to atlaist un pat žēloju sevi. Es biju gatava būt labs cilvēks un divas nedēļas palīdzēt, bet pret mani šādi izturas. Studiju laikā biju pametusi novārtā Fa mācīšanos, un tāpēc bija grūti šajā situācijā izturēties pareizi.

Beidzot es daudz intensīvāk mācījos Fa un meklēju sevī. Es varēju redzēt pieķeršanās, kuras iepriekš nebiju pamanījusi. Es sapratu, ka mani ir aizskāris tas, ka viņa domā, ka nespēju veikt šo uzdevumu, un tas man parādīja, ka neesmu atbrīvojies no pieķeršanās slavai starp parastajiem cilvēkiem. Es arī sapratu, ka joprojām vēlos izvairīties no lieliem konfliktiem, nevis saskarties ar tiem. Es tiecos pēc komforta un vēlējos, lai viss noritētu gludi. Vai tā domā praktizētājs?

Skolotājs ir nepārprotami izskaidrojis, kā praktizētājs domā:

"Kad notiek kaut kas satraucošs, notiek kaut kas tāds, kas tevi sadusmo, vai uz spēles ir likts personisks ieguvums, vai arī tavs ego tiek pakļauts triecienam, vai tu spēj skatīties sevī un pilnveidot sevi, meklēt pats savus trūkumus un pat tad, kad atrodies situācijā, kad neesi pie vainas, vai tu spēj izturēties pret to šādi: "Ja es tiešām kaut ko izdarīju nepareizi, varbūt ir tā, ka es atmaksāju karmu, kuru esmu parādā. Es tikšu ar to galā labi un atmaksāšu to, ko esmu parādā." Un, tā kā jūs nemitīgi saskaraties ar šādām lietām, jums nepārtraukti jāpilnveido sevi. Ja praktizētājs spēj izturēties pret lietām šādā veidā, izmantojot patiesus principus, lai pilnveidotu sevi, vai tad tās nepatīkamās lietas, ko tu pārdzīvo laicīgajā pasaulē, nav labas lietas?" ("Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums." Likuma izklāsts 2011. gada Fa konferencē Vašingtonā Kolumbijas apgabalā)

Man bija jāpilnveidojas un patiesi jāraugās uz lietām no Fa pozīcijām. Man tika parādītas pieķeršanās, kuras es iepriekš nebiju pamanījusi. Es tiku apmelota un diskreditēta, un spēju paaugstināt savu Sjiņsjin. Protams, tās visas bija labas lietas. Biju piesaistījusi arī citu fakultātes darbinieku uzmanību, jo viņi bija par mani dzirdējuši. Tas, kā es izturējos, bija ļoti svarīgi.

Skolotājs teica:

"Tāpēc tev, kā pilnveidošanās praktizētājam, ir jāizmanto visi labvēlīgie apstākļi, lai plaši izplatītu Dafa, lai apliecinātu to, ka Dafa ir pareizs, ka tā ir īstena zinātne, nevis kaut kāda sprediķošana un teorētiska pamācība vai ideālisms. Tas ir katra pilnveidošanās praktizētāja pienākums." ("Uzcītīgas pilnveidošanās būtība", kanons "Apliecinājums")

Kamēr citi manā birojā, kas gatavojās pasniegt lekcijas, tika atbrīvoti no saviem projektiem, es turpināju pabeigt man uzticētos projektus un tajā pat laikā gatavojos lekcijām. Vispirms man dažu nedēļu laikā bija jāiemācās rīkoties ar lielāko daļu ierīču, kuras man bija jāpaskaidro un jādemonstrē studentiem.

Bet es daudz mācījos Fa, un, jo vairāk mācījos, jo vieglāki man šķita ikdienas darbi un jo gludāk visu varēja izdarīt. Lai ko es tajā laikā darīju darbā, man viss izdevās un es sasniedzu labus rezultātus. Es draudzīgi un ar cieņu izturējos pret sekretāri, kura bija sagādājusi grūtības man un manai priekšniecei, it kā nekas nebūtu noticis.

Šajā procesā es labāk iepazinos ar pārējiem fakultātes darbiniekiem. Viens no viņiem man teica, ka esot vērojis mani darbā, un ka viņš nav varējis iedomāties, ka kāds var būt tik noturīgs pret stresu. Viņš teica, ka manā situācijā jau būtu aizgājis no darba.

Lekciju vadīšanai man tika nodrošināti divi palīgi. Viena no viņiem man teica, ka baumas, ko viņa par mani dzirdējusi, nav taisnība, un viņa par to ir teikusi visiem savā kabinetā. Īsi pirms mācību darba uzsākšanas šī palīdze saslima. Gribēju mainīt grafiku, lai tiktu galā ar vienu palīgu mazāk, bet četri dažādi cilvēki piedāvāja pieslēgties un pēc kārtas palīdzēt, jo vēlējās strādāt kopā ar mani.

Tāpēc man bija daudz iespēju skaidrot patiesību saviem kolēģiem, un gandrīz visi no viņiem parakstīja petīciju, aicinot izbeigt vajāšanu un orgānu izņemšanu. Tagad daži kolēģi regulāri lasa mūsu Vision Times rakstus, un citi vēlas apgūt vingrojumus.

Vairāki kolēģi man stāstīja, ka tā nav pirmā reize, kad viņi šai fakultātē pārdzīvo konfliktsituācijas, bet veids, kā es ar to tiku galā, bija pilnīgi atšķirīgs. Es viņiem teicu, ka šādi rīkojos, pateicoties Faluņ Dafa praktizēšanai.

Mācīšanas process noritēja gludi. Mana priekšniece vairs nedusmojās un slavēja mani, jo visi mani projekti tika pabeigti bez kavēšanās. Īsā laikā sākotnējā situācija bija ļoti mainījusies.

Skolotājs saka:

"Tātad, kad jūs pilnveidojaties parasto cilvēku sabiedrībā , vai nu parasto cilvēku sabiedrība jūs piesārņo, vai arī jūs maināt parasto cilvēku sabiedrību. Tas noteikti tā ir. " (Likuma izklāsts 2005. gada Fa konferencē Sanfrancisko)

Mācīties ar visu sirdi novērtēt Skolotāja ieplānoto

Lai gan zinu, ka Skolotājs mums visu ir saplānojis, ikdienas dzīvē man bieži vien par to nav bijusi laba izpratne. To pierādīja fakts, ka, man šķita – es velti tērēju laiku, jo nespēju uzreiz saprast ikdienišķo situāciju nozīmīgumu. Man ir ļoti žēl par šo lielo necieņu. Izmantošu nesenu piemēru, lai parādītu, cik rūpīgi mums viss ir saplānots šajā Likuma izlabošana procesā.

Kad sāku darbu, mana priekšniece gribēja, lai es reģistrējos Medicīnas Universitātē, lai būtu vieglāk strādāt pie kāda projekta. Šis process aizņēma daudz laika, jo bija jāaizpilda daudzas formas, kā arī jāapmeklē vairākas stundas ilgas mācības par drošību. Bet, kad tas viss bija izdarīts, projekts nenotika, un es jutos tā, it kā būtu velti izšķiedusi savu laiku.

Gandrīz pēc vesela gada man pirmo reizi tika atsūtīts Medicīnas Universitātes laikraksts. Ieraudzīju, ka tajā bija raksts par orgānu izmaksām un īsumā aplūkota tēma par orgānu nelikumīgu tirdzniecību.

Es nekavējoties sazinājos ar laikraksta galveno redaktori, vaicājot, vai es varētu uzrakstīt rakstu par valsts sankcionētu orgānu izņemšanu Ķīnā un iekļaut informāciju par noziegumiem, kas tur izdarīti pret Falun Dafa praktizētājiem. Viņa atbildēja, ka šī tēma ir ļoti svarīga un viņa varētu atvēlēt tai divas lapas. Tomēr viņa man norādīja sekojošo: par cik tas ir Medicīnas studentu savienības laikraksts, tad lai varētu tam uzrakstīt rakstu, man ir jāreģistrējas Medicīnas Universitātē.

Skolotājs teica:

"Neviena lieta nav nejauša. It visā ir abu pušu faktori. Tas ir lai pārbaudītu tevi vai lai palīdzētu tev. Jebkurā gadījumā ir divas puses. Tu padomā. Nav nejaušību." (Likuma izklāsts Fa konferencē Ņujorkā Dafa izplatīšanas 25. gadadienā)

Tas, ka pirms gada biju reģistrējusies Medicīnas Universitātē, ļāva man rakstīt laikrakstam un deva universitātes studentiem un darbiniekiem iespēju uzzināt par vajāšanu.

Nekas no tā, kas notiek, nav bezjēdzīgs. Skolotājs neļauj mums spert nevajadzīgus soļus svarīgajā un vēsturiskajā Likuma izlabošanas periodā. No šā brīža es gribu būt vērīgāka un patiešām mēģināt izprast situācijas no Fa pozīcijām, lai varētu tās maksimāli labi izmantot.

Īpašas pieredzes patiesības skaidrošanā

Visbeidzot vēlos jums izstāstīt par dažām īpašām pieredzēm, kas man bijušas patiesības skaidrošanas darbā.

Reiz aukstā dienā es atgriezos mājās, un man klāt pienāca mana vecuma vīrietis, kurš gribēja, lai es ziedoju naudu kādai dzīvnieku labturības organizācijai. Tikko bija sācis līt, un man īsti negribējās apstāties, bet viņš stāvēja man ceļā un pastiepa roku, lai sasveicinātos ar mani. Es negribēju būt rupja, tāpēc paspiedu viņam roku. Tajā brīdī es sajutu spēcīgu enerģijas uzplūdu pa visu ķermeni un īpaši spēcīgu Faluņ griešanos vēdera lejasdaļā. Viņš sarāvās un brīnīdamies jautāja, kā mana roka var būt tik karsta. Es īsti neatbildēju uz jautājumu un klausījos viņa skaidrojumu par dzīvnieku labturības programmu.

Kad viņš beidza runāt, es viņam pastāstīju par vajāšanu un orgānu izņemšanu, un teicu, ka viņš var parakstīt petīciju pret šiem noziegumiem. Viņš teica, ka pilsētā, kurā viņš kādreiz dzīvoja, bieži redzējis Faluņgun informatīvos stendus, bet nekad nav pienācis tiem klāt, jo iepriekš par šo praksi esot lasījis negatīvas lietas.

Tagad es sapratu spēcīgo sajūtu, kas man bija pirms tam. Viņam jau bija bijušas vairākas iespējas ieņemt pareizo pozīciju, bet viņš tās neizmantoja. Viņam bija arī pilnīgi nepareiza izpratne par Faluņ Dafa, kas bija ļoti bīstama viņa nākotnei. Šī tikšanās ar mani bija ārkārtīgi svarīga iespēja viņam un visām dzīvajām būtnēm, kuras viņš pārstāvēja.

Es sajutu šī brīža svētumu un daudzo dzīvu būtņu spriedzi, kas gaidīja aiz viņa. Bet es gandrīz neapstājos, jo bija auksts un lietains, un es negribēju neko klausīties par dzīvnieku labturību.

Tas man bija brīdinājums nedomāt kā parastam cilvēkam un nepalaist garām šo iespēju, tāpēc es viņam pastāstīju, kas patiesībā ir Faluņ Dafa. Es viņam teicu, ka tas ir kaut kas ļoti labs, bet to nomelno un vajā Ķīnas komunistiskā partija, un tāpēc viņš internetā bija izlasījis daudz nepatiesu ziņu. Visi, ko viņš redzēja pie informācijas stendiem bija brīvprātīgie, kas veltīja savu laiku un ielika visu savu sirdi tajā, lai pasaule saprastu šo netaisnību. Viņš klausījās manī un beidzot vairākas reizes sirsnīgi atvainojās. Tad viņš parakstīja petīciju un atveda savu kolēģi no ielas otras puses, lai arī viņa varētu dzirdēt par Dafa. Pēc tam arī viņa parakstīja petīciju.

Citu reizi, strādājot laboratorijā, iepazinos ar kādu studenti, kura mūsu fakultātē gatavoja diplomdarbu. Viņa izskatījās bēdīga. Kad runājām, viņa aizsmakušā balsī stāstīja, ka slimo jau nedēļām ilgi. Viņa teica, ka nākamajā dienā dosies uz slimnīcu briesmīgā laringīta dēļ, kas nekādi nepāriet. Viņai bija tik daudz darba, ko darīt, ka viņa nevarēja palikt mājās, bet kolēģi vairījās nākt viņai klāt, jo neviens negribēja inficēties. Es biju pirmā, kas vairāku dienu laikā pienāca viņai tuvāk. Es zināju, ka nevaru inficēties, tāpēc apsēdos ar viņu un kādu brīdi aprunājos. Visbeidzot es viņai pastāstīju par Faluņ Dafa un par to, ka viņa varētu parakstīt petīciju pret orgānu izņemšanu un vajāšanu. Kad viņa parakstījās, es viņai teicu, ka labie darbi nesīs labus rezultātus un novēlēju viņai ātru atveseļošanos.

Nākamajā dienā viņa man paziņoja, ka nav gājusi uz slimnīcu un tagad varot runāt daudz labāk. Pēc divām dienām viņas balss atkal izklausījās normāli.

Pēc neilga laika man vajadzēja viņai iemācīt, kā lietot ierīci. Viņa man pastāstīja, ka ir izmisumā, jo viņai vajadzēja iegūt vietu universitātes kursā, bet administratīvu izmaiņu dēļ viņai būs jāgaida vēl viens gads, lai pabeigtu studijas. Viņai tas bija liels finansiāls slogs. Klausījos viņā un mudināju to neuztvert pārāk smagi, jo dzīvē nekas nenotiek bez iemesla.

Tā kā viņai todien bija jādodas uz citu kursu, viņa steidzās pēc eksperimenta iztīrīt lietoto ierīci. Teicu, ka es viņai palīdzēšu, lai viņa paspēj paēst pusdienas pirms nākamās lekcijas, kas ilga līdz vakaram. Pēkšņi viņai pār vaigiem sāka ritēt asaras, un viņa teica, ka es esot vienīgais labais cilvēks šajā fakultātē. Viņas vadītājs nekad ne ar ko nebija viņai palīdzējis, nemaz jau nerunājot par tīrīšanu.

Parasti viņai nekad nebija laika paēst starp lekcijām. Es viņai teicu, ka praktizēju Faluņ Dafa un tāpēc cenšos būt labs cilvēks. Tas ir Visuma likums, ka labie darbi tiek atalgoti ar labu un par sliktajiem jāsaņem sods. Viņa ar pārliecību sacīja, ka arī tic šim likumam, un ka Faluņ Dafa jābūt kaut kam ārkārtīgi labam.

Drīz pēc tam viņa saņēma ziņu, ka viņai vairs nebūs jāgaida papildu gads, lai pabeigtu studijas. Es zināju, ka tas ir tāpēc, ka viņa bija izrādījusi Dafa patiesu cieņu.

Vēlāk viņa man teica, ka viņai esot sajūta, ka es nesu viņai laimi un ka viņa vēlas saprast, kāpēc tas tā ir un kam es ticu. Tāpēc es viņai iedevu grāmatu "Džuaņ Faluņ" un teicu, ka šī grāmata ir tā, kas patiešām nes laimi.

Tas viss ir tikai neliela daļa no tā, ko es līdz šim esmu pieredzējusi sevis pilnveidošanā. Ir daudzas lietas, ko es ilgi nevarēju paveikt labi, kas man ir jādara labāk un ko es izdarīšu labāk. Laiks ir ierobežots, un mums jāsper arvien lielāki soļi uz priekšu. Galu galā, šī ir visvērtīgākā iepriekš nolemtā saikne, kas jebkad pastāvējusi.

Vēlos noslēgt savu pieredzi ar Skolotāja vārdiem, kā svarīgu atgādinājumu:

"Dafa sekotāji ir cerība uz nākotni, Dafa sekotāji ir uzņēmušies vēsturisko atbildību par visu dzīvo būtņu glābšanu. Lai labi paveiktu šo svarīgo misiju, Dafa sekotājiem noteikti vajag labi mācīties Likumu. Tikai tad, kad pilnveidojat sevi labi, spējat labi izdarīt, labi paveikt to visu. Dafa ir Visuma Likums, tāpēc "Dafa sekotājs" ir svēts tituls. Glābjot dzīvās būtnes un apliecinot Dafa, paši sasniedziet Pilnību!" (Fa konferencei Japānā)

Es no visas sirds pateicos Skolotājam un draugiem praktizētājiem par visu, un esmu ļoti pateicīga par lielo godu šodien būt šeit.

Avots: http://www.clearharmony.net/articles/a112387-Learning-to-See-Situations-as-Xinxing-Tests.html#.XX4BUX9S_cs

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.