Vuhaņas smadzeņu skalošanas centra upuris atklāj spīdzināšanas metodes, kādām tur pakļauj Faluņgun praktizētājus

Redaktora piezīme: Vuhaņas pilsēta Hubejas provincē pēkšņi piesaistīja pasaules uzmanību, kad 2019. gada beigās tur izcēlās koronavīruss un drīz izplatījās gandrīz visos pasaules nostūros. Kaut arī daudzi cilvēki tagad pazīst Vuhaņu kā pandēmijas epicentru, tas ir arī viens no Faluņgun garīgās meditācijas prakses, kuru Ķīnas komunistiskā partija vajā kopš 1999. gada, vajāšanas epicentriem.

Pēdējo divu desmitgažu laikā daudzi Faluņgun praktizētāji no tuvējiem reģioniem tika turēti smadzeņu skalošanas centros Vuhaņā, kur viņiem piespiedu kārtā ievadīja toksiskus preparātus un pakļāva cita veida spīdzināšanai. Turpinājumā kādas Faluņgun praktizētājas stāsts par to, ko viņa nesen piedzīvoja Juisuņšaņas smadzeņu skalošanas centrā.

Par to, ka stāstīju cilvēkiem par Faluņgun vajāšanu, mani arestēja 2019. gada nogalē un mēnesi turēja Vuhaņas pilsētas Juisuņšaņas smadzeņu skalošanas centrā (Dzjanhaņas rajonā).

Attēla augšdaļā rakstīts: “Skats uz Dzjanhaņas rajona juridiskās izglītošanas centru (Juisuņšaņas smadzeņu skalošanas centrs) ". Uz zīmes ir rakstīts: “Vuhaņas pilsētas Dzjančenas dārzniecības uzņēmums”. Attēla apakšā teikts: “Pirms Juisuņšaņas smadzeņu skalošanas centra stāv zīme, kas norāda, ka tā ir dārzniecība, lai gan patiesībā tā ir tumša smadzeņu skalošanas bedre [praktizētājiem]. Vuhaņā ir daudz šādu smadzeņu skalošanas centru, no kurām lielākā daļa atrodas Vučanas, Cjinšaņas, Dunsjihu, Dzjangaņas, Hunšaņas un Caidiaņ rajonos. Lielāko daļu smadzeņu skalošanas centru izmanto Faluņgun praktizētāju aizturēšanai.”

Smadzeņu skalošanas centrs atrodas kalnainā teritorijā Vuhaņas pilsētas nomalē. Centrs ir trīsstāvu ēka, un otrajā stāvā ir astoņas telpas, ko izmanto Faluņgun praktizētāju aizturēšanai. Katrā telpā ir trīs gultas, viena praktizētājam un divas “kolaboracionistiem”– cilvēkiem, kas sadarbojas ar smadzeņu skalošanas centru, nodarbojoties ar praktizētāju ideoloģisko apstrādi.

Kolaboracionistus norīko un apmaksā praktizētāja darba devējs vai mikrorajona amatpersonas, lai viņi visu diennakti uzraudzītu praktizētāju. Katru mēnesi viņi saņem algu apmēram 3000 juaņu apmērā, un viņu uzdevums ir neļaut praktizētājam izpildīt Faluņgun vingrojumus vai iziet no kameras. Katrā kamerā ir divas novērošanas kameras, bet gaitenī – vēl divas.

Smadzeņu skalošana sākās katru dienu pulksten 9 no rīta. Praktizētāji bija spiesti skatīties Faluņgun apmelojošus video, vai sarunāties ar “pedagogiem”. Izglītotāji varēja būt skolas skolotāji, medicīnas darbinieki vai bijušie tieslietu ministrijas vai juridisko departamentu darbinieki. Pēcpusdienā bija jāraksta atskaites par tajā rītā apgūto.

Smadzeņu skalošanas centrā praktizētājiem, kuri vairākas dienas pēc smadzeņu skalošanas atteicās atteikties no ticības Faluņgun, ievadīja nervu sistēmu bojājošus preparātus. Pēc tam, kad arī man tika ievadīti šie preparāti, man deniņu rajonā parādījās olas lieluma uzpampums un sākās neciešamas galvassāpes. Redze aizmiglojās, atmiņa pasliktinājās, un brīžiem es zaudēju samaņu. Es nesakarīgi runāju, skaļi šņācu un mana reakcija palēninājās.

Kopš mani atbrīvoja, ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši. Mana atmiņa joprojām nav ne tuvu tik laba kā agrāk, naktīs es bieži mostos un nevaru aizmigt.

Gandrīz visiem praktizētājiem, kas bija ieslodzīti smadzeņu skalošanas centrā, tika doti nervu sistēmu bojājoši preparāti. Centra darbinieki praktizētājiem katru dienu pulksten 7 un 17 pārbauda temperatūru, asinsspiedienu un pulsu, lai pārliecinātos, ka viņi šai iestādē nenomirst.

Dažiem praktizētājiem, iespējams, tika doti nervu sistēmas stimulatori. Viņi kļuva uzbudināti un cieta no galvassāpēm un sāpēm krūtīs. Viņu sirdsdarbība un asinsspiediens palielinājās. Viņi neko neatcerējās, kļuva pārlieku satraukti, pēkšņi sāka dziedāt, dejot vai nesakarīgi runāt.

Lielākā daļa praktizētāju smadzeņu skalošanas centrā atradās vairāk nekā mēnesi. Pirms atbrīvošanas viņiem lika “kritizēt” Faluņgun, un viņu ziņojumi par savām domām bija jāapstiprina vietējā “ofisa 610” (ārpus likuma ietvariem pastāvoša aģentūra, kuru komunistiskās partijas centrālā vadība izveidoja Faluņgun vajāšanai) vadītājam.

Dienā kad mani atbrīvoja, es atgriezos mājās ap pusdienlaiku. Man bija asas sāpes labajā nierē, un es nevarēju iztaisnot muguru. Tonakt man sāka sāpēt arī kreisā niere.


Avots: Victim’s Personal Account Sheds Light on Torture Used on Falun Gong Practitioners in a Wuhan Brainwashing Facility

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.